Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”

Uzrakstītie mirkļi

Piedod, bet tu neatbilsti…
Piedod, bet tu neatbilsti…

Piedod, bet tu neatbilsti maniem priekštatiem par to, kādam tev ir jābūt! Tu neatbilsti un tāpēc izraisi manī nepatiku. Tāpēc tu man riebies, jo es no tevis gaidīju kaut ko citu.

Varbūt var?
Varbūt var?

Savāda sajūta- kaut kur citur ir labāk, ne te. Jo te viss ir zināms, viss ir bijis. Šķiet garlaicīgi, apnicīgi- nu nekā jauna te nav. Tās pašas mājas, tas pats ceļš, tie paši cilvēki, tā pati valsts. Un tāpēc rodas ideja, ka jādodās prom, kaut  kur citur, jo tur salīdzinot ar šejieni jau nu gan būs interesantāk. Un rodas mānīgi saviļņojoša cerība.

Par tevi parūpēsies
Par tevi parūpēsies

Par tevi parūpēsies!  Tikai nebaidies!

Trīs domu graudi (26.04.2016.)
Trīs domu graudi (26.04.2016.)

1.Nav šajā pasaulē nekā laba, ne – slikta. Ir tikai mūsu attieksme pret it visu. /Viljams Šekspīrs/

Kad pazūd, tad atverās acis
Kad pazūd, tad atverās acis

Kad sāk pietrūkt, tad sāku atcerēties kopā pavadītos jaukos mirkļus un tas uzdzen ilgas. Kad viss beidzies un negribās, lai beidzies, tad rodas neizsakāmi skumja, nežēlīga smeldze. Pat iekšēja lūgšana- paliec, paliec, paliec…

Kopētājs
Kopētājs

Zini, visu laiku notiek kopēšana. Es fanoju par zvaigzni un kopēju viņu. Tāpēc ka fanoju- kopēju. Es gribu tai līdzināties, gribu būt tāda pati zvaigzne kā viņa, darīt tāpat kā viņa.  Līdzīgi kā ieliekot kopētājā vienu galveno lapu uzspiežu kādu skaitu gribu un iznāk identiskas.  Bet kopija jau nekad nav oriģināls. Un varbūt oriģinālam bieži vien ir izdevīgi ražot sev n-tās kopijas?

TRĪS DOMU GRAUDI (17.03.2016.)
TRĪS DOMU GRAUDI (17.03.2016.)

1.Cilvēki tika radīti, lai tos mīlētu, bet lietas tika radītas, lai tās izmantotu. Pasaulē valda haoss tāpēc, ka viss ir otrādi. /Dalailama/

Mēs nekad tā pa īstam neesam sadzirdējuši viens otru
Mēs nekad tā pa īstam neesam sadzirdējuši viens otru

Mēs nekad tā pa īstam neesam sadzirdējuši viens otru. Ikdienas sīkumi, lomas, nenozīmīgas domas pārklāj to lielo nekad neiepazīto. Es runāju ar tevi un tu man atbildi, tu runā ar mani un es tev atbildu. Mēs bieži vien runājam daudz, bet pa tukšo. Standart frāzes, standart tekstus. Mēs nekad nerunājam par to  kā  jūtamies.

Nomest savus priekšstatus par Tevi kā drēbes
Nomest savus priekšstatus par Tevi kā drēbes

Nomest savus priekšstatus par Tevi kā drēbes. Atbrīvoties no tām noslāņotajām domām, koncepcijām, kas no mana prāta uz Tevi tēmētas. Atbrīvoties un ieraudzīt Tevi neskartu- tīru.

Tik sen nepateiktie paldies…
Tik sen nepateiktie paldies…

Tik sen nepateiktie paldies. Savādi…tieši tiem, kas vistuvāk un dien dienā to vien dara, kā nemitīgi atbalsta, saprot, palīdz…aizmirstās. Tas vienkāršais un patiesais paldies. Tā vien liekas, ka pats par sevi saprotams, ka vai katru dienu galdā ir siltas pusdienas, izmazgātas un izgludinātas drēbes. Tā tam jābūt un viss…aizmirstās novērtēt, ka kāds to darījis manā labā. Ir pierasts ka par mani rūpējās, liekas pats par sevi saprotams…

Atrast ceļu tumsā…
Atrast ceļu tumsā…

Nekas nav tik viegli kā atrast ceļu tumsā. Dienasgaismā tevi moka šaubas. Tu paļaujies uz citu pēdām, citu riteņu sliedi, citu atstātām zīmēm, vai arī tu ilgi domā: paļauties? nepaļauties? iet tur? vai neiet? Vai tie ir bijuši gudrāki, kas tur gājuši? Tu to nezini. Tu notici iebrauktajam ceļam, bet tas pēc pāris kilometriem griežas atpakaļ – redzi, visi ir tai ticējuši, tai iebrauktajai sliedei, un visi ir pievīlušies. Jo nekur tā nenoved. Diena ir krustceļu nelaime, rādītāju šaubas, nokrituša piliena sairšana. Es eju naktī, un nekas nav tik viegli kā atrast ceļu naktī. Es paļaujos uz savām kājām, es paļaujos uz savām acīm – man nav cita, uz ko paļauties tumsā un naktī. Kas ir diena? Tā ir citu cilvēku pieredze. Ceļš ir citu cilvēku pieredze un takas. Bet naktī ir mana pieredze un tikai mans ceļš….”

TRĪS DOMU GRAUDI (04.02.2016)
TRĪS DOMU GRAUDI (04.02.2016)

1.Neturies pie tā, kas aiziet, citādi nesatiksi to, kas tuvojas /Karls Gustavs Jungs/

Lai paliek interesanti dzīvot
Lai paliek interesanti dzīvot

Tieši tad, kad otrs kļūst pierasts, viņš paliek neinteresants, pats par sevi saprotams. Tajā brīdī zūd viņa vērtība. Kad dabūts, tad viss- iestājās rutīna. Viņš jau nekur neliksies, būs blakus, viss kārtībā. Pieradums iemidzina, pieradums pie otra ļauj atslābināties, notrulina sajūtas.

Sapņu prinči un princeses
Sapņu prinči un princeses

Sapņu pasaulē pazudšie. Viņi meklē un nekad neatrod, nekad neatradīs. Kad neatrod, tad viļās. Vilšanās nāk ar sāpēm. Un viņi nekad nesaprot, ka ticējuši sevis pašu izveidotam sapnim. Sapnim, kura piepildījumu ir gaidījuši no citiem. Kura piepildījumu ir uzspieduši citiem.

Ko vajadzētu paturēt noslēpumā!
Ko vajadzētu paturēt noslēpumā!

Ko vecie, gudrie vīri saka par to, ko vajadzētu paturēt noslēpumā.

Mīlestība
Mīlestība

Cilvēki domā, ka viņi var mīlēt tikai tad, kad viņi atradīs piemērotu cilvēku. Blēņas! Jūs nekad tādu neatradīsiet. Cilvēki domā, ka viņi mīlēs tikai tad, kad atradīs vīrieti vai sievieti, kas būs pati pilnība. Muļķības! Jūs nekad tādus neatradīsiet,jo perfekts vīrietis vai sieviete neeksistē. Bet, ja tādi pastāv, tad viņus neuztrauc jūsu mīlestība.

TRĪS DOMU GRAUDI (29.11.2015.)
TRĪS DOMU GRAUDI (29.11.2015.)

1. Tik salds ir medus, ka beigās tas šķiet rūgts. Garšas pārbagātība nogalina garšu. /Viljams Šekspīrs/

Laime!
Laime!

Kāda skaista un bagāta dāma savam psihiatram bieži bija sūdzējusies par dzīves tukšumu un bezjēdzīgumu.
Un tā, šī dāma reiz pieteica vizīti pie kāda gudrā un viedā. Viņu nodarbināja dzīves jēgas un laimes meklējumi. Kad apmeklētāja bija izstāstījusi sava nāciena iemeslu, padomdevējs pieaicināja kādu vecu sievieti, kura birojā tobrīd uzkopa grīdas, un teica: ”Es lūgšu Mēriju pastāstīt to, kā viņa atrada laimi. Lūdzu, uzklausiet viņu.”

NAV TĀDAS VIETAS
NAV TĀDAS VIETAS

Nav tādas īstas vietas, kur paslēpties. Es visu dzīvi to esmu meklējis-patvērumu. Lai paslēptos no sāpēm, bailēm, dusmām, skumjām… Esmu bēdzis no citu cilvēku ļaunajiem skatieniem, kliedzieniem, netaisnības. Meklējis vietu, kur paslēpties. Nav tādas vietas!

Viņa iemīlējās.
Viņa iemīlējās.

Pēc brīža dreb bailēs, ka viņš pametīs.

Katru dienu no tevis atvados
Katru dienu no tevis atvados

Es katru dienu no tevis atvados. Nē, tās nav skumjas un mokošas atvadas, tās nav asaru un sāpju pilnas. Es vienkārši atvados tā, it tevi satiktu pēdējo reizi. Patiesībā es tevi palaižu, kaut jābūt nenormālajam pieradumam turēt. Man palīdz doma, ka kaut kad pienāks mūsu pēdējā satikšanās reize. Kad-nav zināms….un lai tā nebūtu sāpju un asaru pilna, es mācos no tevis atvadīties ik mirkli ar prieku. Tādu pašu, kāds rodas satiekoties.

Burvju sērkociņš
Burvju sērkociņš

Kāds puisis nekādīgi nespēja izvēlēties sev meiteni: tad seja šķita nepietiekoši skaista, tad figūra nepietiekami pievilcīga, tad – par tievu, tad – pārāk resna…

TRĪS DOMU GRAUDI (10.10.2015.)
TRĪS DOMU GRAUDI (10.10.2015.)

1.Jautājums, kas dažreiz mani padara traku: es esmu traks vai visi citi? /Alberts Einšteins/

Lai neizbeidzas…
Lai neizbeidzas…

Un tajos brīžos kad nevar tuvāk.

Atbalss
Atbalss

Kā tu pret mani, tā es pret tevi….un šitais nekad nebeidzās-līdzīgi kā strīds ar paša atbalsi. Ieejot kalnainā apvidū kad es nobļaujos: “Tu esi idiots…”, atbalss no kalniem atānk ar tieši tādu pašu: “Tu esi idiots…” Es sadzirdu šito atbalsi un sadusmojos nepajokam….”Kā? Tu mani nosauci par idiotu? PATS TU ESI IDOTS…” un atbalss man tāpat arī atbild: “Pats tu esi idiots!”. ”Tu esi vēl lielāks idiots….”, atbilde atnāk: “Tu esi vēl lielāks idiots…” Nav beigu šitam- kā tu pret mani, tā es pret tevi. Tā vietā, lai ieturētu pauzi un klusuma brīdi…lai apklusinātu mūžīgo pingpongu, es turpinu bezgalīgo stāstu ar nosaukumu: “KĀ TU PRET MANI, TĀ ES PRET TEVI….” Stulbs var palikt..

Nu, ko tev ieteikt?
Nu, ko tev ieteikt?

“Un kurš gan tev teica, ka jātic visam, ko tev saka, ko tev grib iestāstīt? Un kurš gan labāk par tevi var zināt? Ak, tu nezini kā tev labāk? Kamēr nezini, tikmēr esi atkarīga no citu viedokļiem, n-tajiem ieteikumiem. Parasti jau iesaka to, kas der pašam…Un tas kas der pašam ne vienmēr derēs arī tev!

Es tev atnesu brokastis
Es tev atnesu brokastis

Es tev atnesu brokastis. Tu sen neesi ēdusi. Tu visu laiku strādā. Tevis nav no rīta un nav vakarā…Šķiet, ka tevis nav vispār. Tu esi aizņemta darbā. Tev nav laika kārtīgi izgulēties, nav laika kārtīgi paēst, nav laika sev, nav laika citiem. Tu strādā.

Trīs domu graudi (26.09.2015)
Trīs domu graudi (26.09.2015)

1.Kādai meitenei pajautāja, kāds ir pats svarīgākais cilvēks, pats svarīgākais laiks un pati būtiskākā lieta. Padomājusi viņa atbildēja, ka svarīgākais cilvēks ir tas, ar kuru tu šajā brīdī sarunājies, svarīgākais laiks ir tas, kurā tu dzīvo šobrīd, bet pati būtiskākā lieta ir izdarīt labu tam cilvēkam, ar kuru tu tieši šajā brīdī atrodies kopā. /Ļevs Tolstojs/

Narkomāns
Narkomāns

Man ir sākusies drusku narkomānija pret tevi. Nē, tu neesi vainīga. Es vienkārši iepriekš biju pārāk pārliecināts, ka inficēties nav iespējams. Biju pārliecināts, ka nav iespējams inficēties ar tavu ārējo skaistumu, ar tavu smaidu, ar tavu patīkamo balss tembru, ar tavām domām. Nē, tu neesi vainīga, es esmu narkomāns un nemaz to neapjaušu. Es esmu kā parazīts, kam vajadzīga ievade- tu, tu, tu, tu, tu… Dīvaini…to taču jāsauc par kaut ko skaistu…To taču jādēvē par vēlamu, vajadzīgu nepieciešamu, lai aizbaidītu tās nepatīkamās trauksmes sajūtas…tās sausās mutes, kas iekšā izslāpušas sauc- dod, dod, dod, dod vēl, dod vēl un vēl… Bet nekur jau šīs nebēg…

Kāpēc tagad cilvēki ir tik noguruši?
Kāpēc tagad cilvēki ir tik noguruši?

Kāpēc tagad cilvēki ir tik noguruši? Kāpēc nav vairs tādas dzīves vitalitātes, kādas bij mūsu senčiem?
Vieni teiks vaina ir pārtikā, kuru mēs ēdam. Pēc manām domām īstenais iemesls, ka mēs pārāk daudz domājam par sevi un tikai par sevi. Kā mēs jūtamies, kā mēs izskatamies, kā pret mums attiecas apkārtējie, vīrs vai sieva un tā bez gala. Esam iegrimuši tādā purvā, ka pat to vairs nepamanām.
Īstenais iemesls ir šī lielā koncentrēšanās uz sevi un savām sajūtām. Nepārtrauktā domāšana par sevi rada ievelkošu nogurumu. Jo vairāk esam iegrimuši vai ieciklējušies domās par sevi, jo lielāks nogurums un dzīves apnikums mums ir uzbrucis. Tikai tad kad atbrīvosimies no uzmācīgām domām par sevi, cik esam svarīgi un nozīmīgi, cik daudz ciešam un cik maz saņemam, tad mums atkal būs spēks un dzīves vitalitāte, varēsim traukties uz priekšu un sasniegt nodomāto. Domas par sevi ir tāds kā iemests enkurs, kurš neļauj virzīties un priekšu, bet ļauj pazust savās sajūtās un sāpēs, kas rada bezgalīgu nogurumu no sevis un savas dzīves.
Ir pienācis laiks pacelt enkuru un doties ceļā, ceļā, kurā vairs nepievēršam uzmanību savām sajūtām, ka ir grūti, sāpīgi un ka mūs pietiekami nenovērtē.

Dzīve ir taisnīga
Dzīve ir taisnīga

Ja tevī sēž bailes – dzīve tevi biedēs.

Trīs domu graudi (13.09.2015)
Trīs domu graudi (13.09.2015)

1.Tu vari iesist man ar patiesību, bet nekad nemierini mani ar meliem!

Un varbūt pat ļoti…
Un varbūt pat ļoti…

Ar tevi es lasīju kastaņus
Rudens trūdošās milzīgās lapās
Un rudens bij nosalis un kluss
Kā atvests no dienvidiem papuass

Mums nepieder nekas tāds, ko var pazaudēt
Mums nepieder nekas tāds, ko var pazaudēt

Mums nepieder nekas tāds, ko var pazaudēt.

Es novēlu tev piecelties un iet tālāk!
Es novēlu tev piecelties un iet tālāk!

Es novēlu tev piecelties un iet tālāk. Negriez galvu atpakaļ, nevajag. Priekšā ir miljoniem, mijardiem netatvērtu durvju. Miljoniem miljardiem iespēju. Ja vienas durvis aizvērušās, tas nenozīmē ka pārējās ir ciet. Nekas nav ciet- viss ir vaļā! Un arī tu nenoslēdzies, mans draugs. Neieciklējies uz vienu neveiksmi un nevispārini, ka esi neveiksminieks. Tu neesi! Neieciklējies uz vienu apvainojumu uz vienu pāri darījumu…un kaut tev simtiem darījuši pāri, vienalga- ir miljoniem, miljardiem, kas tev palīdzjuši, tevi uzklausījuši, sapratuši. Domā par viņiem tajā brīdī, kad tevi apvaino. Domā par tiem, kas labu darījuši-viņos ir spēks! Apvainojums nav tā vērts, lai par viņu atcerētos un domātu vēl un vēl un vēl! Vairāk jau sāp tad, ja par to nemitīgi domā savā prātā-“Kā viņš tā varējā? Kāpēc viņš mani tā nosauca?” Kāds skaidrā dzidrā ūdenī iemet kaut kādu netīrumu, uzreiz šķiet, ka viss ūdens kļūst netīrs. Bet ūdenim jau nav nekāda sakara ar šo te netīrumu-ūdens ir tīrs pēc savas dabas. Arī apvainojumam nav nekāda sakara ar tevi. Tikai liekās, ka šie aizvainojošie vārdi padara tevi par tādu, kādu tevi nosauc. Bet tie ir tikai vārdi, ja nepiešķir tiem nozīmi savā prātā, tie pazūd līdz ko izskanējuši.

Zini, ko viņa man atbildēja?
Zini, ko viņa man atbildēja?

Zini, ko viņa man atbildēja? “Es gribu, lai starp cilvēkiem ir brīvas attiecības. Jo, kad viens no otra kaut ko sāk gaidīt, tad tās kļūst nebrīvas. Gaidas visu saduļķo. Saduļķo to skaidro, tīro ūdeni, kam nav nekādu piemaisījumu. Tās brīvās attiecības, kad cilvēki ir viens otram, bet nepieder. IR, BET NEPIEDER! Nenosprauž robežas, netiekas, lai gūtu tikai savu labumu, bet gan lai dotu labumu viens otram. Nemeklē otrā savu vēlmju piepildījumu….

Jaunākie raksti

Nav cerību iegūt, nav baiļu pazaudēt?
Nav cerību iegūt, nav baiļu pazaudēt?

Tik viegli ir manipulēt ar tiem, kas vienmēr kaut ko gaida. Gaida, kad atnesīs, piedāvās, izglābs, padarīs laimīgu. Tā patiesībā ir neticēšana sev un saviem spēkiem. Tāds nepilnvērtīguma stāvoklis. Man vajag kaut ko un tikai tad es…. Un tā visu dzīvi gaidu savu sapņu princesi, savu īsto laimi, savu bezgalīgo prieku. Un pasaule man arī […]

Došanas prieks neprasot pretī?
Došanas prieks neprasot pretī?

Es gaidu, lai par manu laipnību laipnība būtu pretī. Tā nav patiesa laipnība. Tās gaidas jau sevī ietver: “Tev jādod pretī! No tevis pienākās!” Tās gaidas sevī ietver slēpto pieprasījumu. Īsta laipnība neko negaida pretī, tāpat kā saule jaukā vasaras dienā negaida, ka cilvēki viņai pretī kaut ko dos par to, ka tā silda. Sildīt […]

Pierakstīties jaunumiem

Ja vēlies uzzināt, kas jauns Slīdē, vari šeit ierakstīt savu vārdu un e-pastu - mēs paziņosim!

Sazināties ar mums