Ja tevī sēž bailes – dzīve tevi biedēs.
Ja tevī ir agresija – dzīve “uzbruks” tev.
Ja tevī ir vēlme cīnīties – tu saņemsi pretiniekus.
Ja tevī ir vainas apziņa – dzīve atradīs iespēju tevi “sodīt”.
Ja tevī ir aizvainojums – dzīve dos iemeslus apvainoties vēl vairāk.
Un tas viss tikai ar vienu mērķi: parādīt tev to, kas tu esi un ko nēsā sev dvēselē.
Dzīve tevi redz tādu, kāds tu esi “iekšā” un galīgi ne tādu, kāds tu vēlies parādīties cilvēkiem…
(Paldies par šo Gintai Filiai Solis)
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]
