Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”
Pārgājiens “Viena diena zemessarga pēdās”

Uzrakstītie mirkļi - Ja cilvēks nepieņem sevi…

Ja cilvēks nepieņem sevi…

Ja cilvēks nepieņem sevi, viņš meklēs CITU ATZINĪBU. Tas ir tikai dabiski.
NORAIDOT SEVI, cilvēks noslēdzas. Tādejādi nogriež enerģijas piegādi sev. Un to kaut kur ir jādabū. Caur citu novērtējumu tas daļēji izdodas. Un šī citu atzinība kļūst par atkarību.

Ja cilvēks noslēdzas no sevis, parādas emocija, ko sauc par vientulību.

Manuprāt, tas nav atbilstošs vārds. Vientulība nav atkarīga no tā vai tu esi viens vai arī ar kādu kopā. Tā ir IEKŠĒJA trūkuma sajūta, kas informē par šo pārrauto saikni.

Bet cilvēki ir pieraduši šo trūkumu aizpildīt ar citu uzmanību, tāpēc arī tāds vārds. Jo, ja citi tevi pamana, tu sajūties, ka esi. Pat ja sevi nejūti.

Šī ir otra veida atkarība.
Ja cilvēks neuzticas sev, viņš nespēj pats pieņemt lēmumu. Viņš nespēj uzņemties atbildību. Viņš nespēs ieklausīties sevī. Ir nepieciešami padomdevēji, eksperti, ideoloģijas, kas norādīs virzienu. Cilvēks tiecas pēc šīs skaidrības atrašanas ārpasaulē. Tā ir trešā veida atkarība.

Ir vēl daudzas atkarības, kas rodas cilvēkam noraidot sevi. Šīs atkarības ir narkotiskas. Lai arī cik dabū no citiem, pēc brīža vajag vēl. Un vajag vairāk. Cilvēks ir gatavs cīnīties, jo VAJAG aizpildīt šos iekšējos trūkumus.

Tik viegli ir sākt melot un izlikties, lai apkārtējie viņu pieņem, lai uzskata par labu. Ir viegli ļauties ilūzijām. Tas ir viegli, jo cilvēks jau ir noraidījis sevi un patiesība ir mazsvarīga.

Atdalījies cilvēks jau dzīvo melos. Svarīga izdzīvošana.

Visas šīs atkarības padara cilvēku viegli manipulējamu. Un mūsu sabiedrībā tas tiek izmantots, lai cilvēku aizvirzītu vēl tālāk no viņa paša. Tad šī kontrole kļūst vēl lielāka.

Ir viegli kontrolēt izsalkušus cilvēkus, bet ļoti grūti paēdušus..

Bet risinājums ir tik vienkāršs – cilvēku, kas spēs saskatīt un pieņemt sevi, neviens nespēs kontrolēt. Viņš nejutīs šo izsalkumu, šo atkarību.

Un cilvēks, kas ir saskaņā ar sevi, ir patiesi brīvs.

Andris Ciekurs

Ieteikt:        
skatīts 378 reizes
Atpakaļ

Jaunākie raksti

Nav cerību iegūt, nav baiļu pazaudēt?
Nav cerību iegūt, nav baiļu pazaudēt?

Tik viegli ir manipulēt ar tiem, kas vienmēr kaut ko gaida. Gaida, kad atnesīs, piedāvās, izglābs, padarīs laimīgu. Tā patiesībā ir neticēšana sev un saviem spēkiem. Tāds nepilnvērtīguma stāvoklis. Man vajag kaut ko un tikai tad es…. Un tā visu dzīvi gaidu savu sapņu princesi, savu īsto laimi, savu bezgalīgo prieku. Un pasaule man arī […]

Došanas prieks neprasot pretī?
Došanas prieks neprasot pretī?

Es gaidu, lai par manu laipnību laipnība būtu pretī. Tā nav patiesa laipnība. Tās gaidas jau sevī ietver: “Tev jādod pretī! No tevis pienākās!” Tās gaidas sevī ietver slēpto pieprasījumu. Īsta laipnība neko negaida pretī, tāpat kā saule jaukā vasaras dienā negaida, ka cilvēki viņai pretī kaut ko dos par to, ka tā silda. Sildīt […]

Pierakstīties jaunumiem

Ja vēlies uzzināt, kas jauns Slīdē, vari šeit ierakstīt savu vārdu un e-pastu - mēs paziņosim!

Sazināties ar mums