1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā

Uzrakstītie mirkļi - Dienas doma

Dienas doma

“Vai nu esat laimīgi  ar to, ka jums pieder ļoti maz un nenoslogojat sevi pārmērīgi, tāpēc ka laime ir jūsos pašos, vai nu jūs nekur nenonāksiet. Tā nav nabadzības attaisnošana. Tā ir atturības attaisnošana. Bet mēs esam izdomājuši patērētāju sabiedrību, kurā nepārtraukti tiek meklēta izaugsme. Kad izaugsmes nav, tā ir traģēdija.

Mēs esam izdomājuši kalnu ar pārmērīgām prasībām. Jums ir nepārtraukti jāpērk un jāizmet laukā. Tās ir mūsu dzīves, kuras mēs salaužam. Kad es kaut ko nopērku vai arī kad jūs nopērkat, mēs taču nemaksājam ar naudu. Mēs maksājam ar to mūsu dzīves laiku, kuru bijām spiesti tērtēt tāpēc, lai nopelnītu šo naudu.

Atšķirība ir tikai tajā, ka nav iespējams nopirkt dzīvi. Dzīve paiet. Un tas ir briesmīgi.”

/Hose Muhika, Urugvajas bijušais presidents/

Urugvaju masu mediji ir iesaukuši par visnabadzīgāko valsti pasaulē.

Ieteikt:        
skatīts 1139 reizes
Atpakaļ

Jaunākie raksti

Līdz pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst…
Līdz pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst…

Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]

Izlietu ūdeni nesasmelsi…
Izlietu ūdeni nesasmelsi…

Izlietu ūdeni nesasmelsi, viņi saka… Bet, es spītīgi turpinu smelt, smelt, smelt… Kas beidzies vairs nekad neatgriezīsies, viņi saka… Bet es turpinu  – cerēt, cerēt, cerēt… Prāts nofiksējas uz kaut ko un nevēlas atlaist. Tā mūžīgā saldsērīgā dziesma: “Mans, mans, mans, mans…” Izliets ūdens nesasmeļās atpakaļ, tas iesūcās, izžūst, sasalst, pārtop…Tur neskan mana pieņemtā mantra: […]

Pierakstīties jaunumiem

Ja vēlies uzzināt, kas jauns Slīdē, vari šeit ierakstīt savu vārdu un e-pastu - mēs paziņosim!

Sazināties ar mums