1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā
1. septembris Madlienas vidusskolā

Uzrakstītie mirkļi - Dienas doma

Dienas doma

Dažkārt mums var likties, ka visa mūsu dzīve nekam neder, ka mums nav pa spēkam tikt galā ar grūtībām, kuras uz mums gulstas. Katru no mums laiku pa laikam piemeklē šādas domas, pārņemot mūs lielākā vai mazākā mērā. Ja tā notiek, ir svarīgi saprast paņēmienu garastāvokļa uzlabošanai. To var izdarīt, padomājot par to, cik ļoti mums ir paveicies. Varbūt ir cilvēks, kurš mūs ļoti mīl; vai arī mums piemīt kādi talanti; varbūt esam ieguvuši labu izglītību; vai arī mums ir pirmās nepieciešamības lietas- ēdiens, lai piepildītu kuņģi, apģērbs, lai apsegtu savu ķermeni un jumts virs galvas; bet varbūt pagātnē mēs esam rīkojušies alturistiski. Vajag ņemt vērā pat visnenozīmīgākos pozitīvos savas dzīves aspektus. Jo, ja mums neizdosies savu garastāvokli uzlabot, pastāv liels risks, ka turpināsim slīdēt bezpalīdzības bezdibenī. Un tas var mums likt zaudēt ticību tam, ka mēs vispār esam spējīgi paveikt ko labu. Tā rīkojoties, mēs gatavojam augsni savam izmisumam.

Tā kā cilvēka personība, apziņa un citas nosacītas parādības mainās ik minūti, tas dod iespēju pakāpeniskai attīstībai un pārmaiņām uz labo pusi. Ja lietu stāvoklis paliktu nemainīgs, tad visas parādības saglabātu ciešanu dabu. Bet, tiklīdz mēs saprotam, ka viss mainās, tā pat grūtā dzīves posmā spējam atrast mierinājumu domā par to, ka slikti nebūs mūžīgi. Un tas nozīmē, ka nav vajadzības krist izmisumā

Dalailama XIV, Tenzins Gjatso

Ieteikt:        
skatīts 1200 reizes
Atpakaļ

Jaunākie raksti

Līdz pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst…
Līdz pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst…

Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]

Izlietu ūdeni nesasmelsi…
Izlietu ūdeni nesasmelsi…

Izlietu ūdeni nesasmelsi, viņi saka… Bet, es spītīgi turpinu smelt, smelt, smelt… Kas beidzies vairs nekad neatgriezīsies, viņi saka… Bet es turpinu  – cerēt, cerēt, cerēt… Prāts nofiksējas uz kaut ko un nevēlas atlaist. Tā mūžīgā saldsērīgā dziesma: “Mans, mans, mans, mans…” Izliets ūdens nesasmeļās atpakaļ, tas iesūcās, izžūst, sasalst, pārtop…Tur neskan mana pieņemtā mantra: […]

Pierakstīties jaunumiem

Ja vēlies uzzināt, kas jauns Slīdē, vari šeit ierakstīt savu vārdu un e-pastu - mēs paziņosim!

Sazināties ar mums