14. februārī plkst. 19:00 Madlienas kinoteātrī “Odivi”
Režisora Jāņa Ābeles filma “7 miljardi gadu pirms pasaules gala”.
Filmas žanrs: spēlfilma,mīlasdrāma
Filmas ilgums: 78 min
Līdz 12 g.v. – neiesakām
Biļetes cena 3 €
Divi latviešu jaunieši sastopas Francijas dienvidos. Viņš studē restaurāciju, viņa – jau sen kā apmetusies uz dzīvi Marseļā, strādā frizētavā un… ir pārsteidzoši līdzīga tēlam, ko puisis atsedz kādas baznīcas altārgleznas apakšslānī. Pēc īsā romāna Francijā Leo atgriežas Latvijā, kur jau atkal pēc brīža satiks Annu. Viņa ir atgriezusies, par spīti sarežģītām attiecībām ar Rīgu. Viņu mīlestība uzplaukst, tomēr – jo tuvāk viņi viens otru pielaiž, jo Anna šķiet neaizsniedzamāka.
Jāņa Ābeles pirmā pilnmetrāžas spēlfilma pārstāv Latvijas kinematogrāfā ne pārāk bieži sastopamo melodrāmas – jeb kā to dēvē pats režisors – mīlas drāmas žanru, kurš arvien ir vilinošs daudziem kino skatītājiem.
Filma turpina starptautisku atzinību guvušajā īsfilmā “Augstāk par zemi” aizsāktās pārdomas par jaunību un mīlestību, risinot mūžseno tēmu par cilvēka vēlmi mīlēt un būt mīlētam. Ar mistikas noskaņu apvītā un jutekliskā mīlas stāsta galvenie iedvesmas avoti ir franču Jaunais vilnis un Francijas kino kopumā.
Galvenajās lomās ir divi jaunie Latvijas aktieri Raimonds Celms (Latvijas Nacionālais teātris) un Jana Herbsta (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris), kuri abi jau uz teātra skatuvēm iemantojuši lielu popularitāti un skatītāju mīlestību.
Režisors, scenārists: Jānis Ābele
Operators: Toms Šķēle
Filmas mākslinieks: Jānis Bijubens
Grima māksliniece: Stīna Skulme
Kostīmu māksliniece: Elīna Milta
Montāžas režisori: Madara Didrihsone, Janis Abele
Skaņas režisori: Ernests Ansons, Agnese Streļča
Es ciešu no savām gaidām. No savām cerībām. Ar vilšanos tās apšļakstās, kad nepiepildās. Mūžīgi tas fonā nepiepildījuma troksnis. Mūžīgais vajag, vajag, vajag, vajag, vajag, vajag… Vēlmes meklē piepildījumu, tāpat kā gaidas. Gaidu labākus laikus, nākamās brīvdienas. Gaidu lielāku algu, labāku dzīvi, daudz labu draugu, to īsto…vienīgo, arī to gaidu. Gaidu sapratni no citiem un […]
Un pilnai laimei vienmēr kaut kā pietrūkst. Līdz pilnībai šajā nepilnīgajā pasaulē šķiet nereāli aizsniegties. Tām mazajām laimītēm būtu jāveido tā lielā. Kā māju būvē liekot ķieģeli pie ķieģeļa, tikai…arī tās mazās- parādās un pazūd. Mēs ar tevi kādreiz bijām labākie draugi. Tagad- svešinieki. Es nepazīstu vairs tevi, tu mani. Un ja tā patiesi paskatās- […]